Pēdējā laikā arvien pārliecinos par to, ka iespējas pašas atrod ceļu pie tevis, ja vien esi atvērts jaunām idejām un pieredzei. Proti, nedēļa uzsākta veiksmīgi! Prieks, kur tu rodies?! Esmu praktikante Sieviešu Klubā!  

Studējot Rīgas Stradiņa universitātes žurnālistikas nodaļas 2.kursā studiju prakses ietvaros līdz šim ir bijusi iespēja izmēģināt spēkus reģionālajā preses izdevumā, kā arī televīzijā. Tagad draudzīgais Sieviešu Kluba kolektīvs dod iespēju papildināt savu pieredzi arī šeit, par ko ļoti priecājos, jo šobrīd man (esmu pārliecināta, ka neesmu tāda vienīgā) pieredzes trūkums ir galvenais klupšanas akmens, lai veiksmīgi konkurētu darba tirgū. Tiešām liels prieks, ka ir šādas vietas kā šī, kas dod iespēju arī jaunajiem.

Labprāt vēlētos sevi pierādīt kā labu darbinieci tādā veidā cenšoties sevi materiāli nodrošināt un profesionāli attīstīties arvien vairāk un vairāk. Tomēr teju ikkatrā vietā, kur jauns cilvēks (tai skaitā es) dodas piedāvāt sevi darba tirgū, gadās dzirdēt argumentu „Tev nav pieredzes”. Interesanti gan, kā lai gūst šo pieredzi, ja nedod iespēju?! Nedod iespēju sevi pierādīt. Neviens neuzticas.

Ļoti daudzi jaunieši šobrīd godprātīgi iesniedz dokumentus augstskolās ar cerību, ka, beidzot mācības, spēs būt līdzvērtīgi spēlētāji darba tirgū, līdzīgi kā visi pārējie. Tomēr arī šeit stāva siena priekšā ir arguments „Tev ir akadēmiskās zināšanas, bet nav pieredzes, tu mums diemžēl nederi.”

Protams, augstskolas piedāvā dažādas prakses iespējas, kuru ietvaros ir iespējams apgūt šādas tādas praktiskas iemaņas, tomēr arī šeit ir „ķibele”- daudzi studenti ir spiesti uzturēt sevi paši, līdz ar to tie nevar atļauties no mācībām brīvo laiku pilnībā veltīt praksēm vai brīvprātīgajam darbam, jo ir jācīnās par izdzīvošanu, strādājot vismazāk kvalificētos darbiņus un saņemot par to smieklīgi niecīgu samaksu.

Šajā gadījumā valsts laikam centās palīdzēt un ar Valsts Nodarbinātības aģentūras palīdzību izveidoja projektu „Jauniešu darba prakse”. Tā nu, cerēdama izmantot šo iespēju, pagājušajā vasarā devos turp. Kā izrādās , lai piedalītos projektā ”Jauniešu darba prakse” ir jābūt pilnīgi bez jebkādas darba pieredzes vai ari tai jābūt mazākai par sešiem mēnešiem. Sanāk, ka jaunietis, kas skolas brīvlaikos ir piestrādājis pat tirgojot limonādi neder!

Laimīgā kārtā pastāv arī vietas, kur ir iespēja vairākas lietas apvienot un uzkrāt šo vērtīgo pieredzi , lai spētu cīnīties un strādāt ar mērķi dzīvot labāk.

 Prakses gaitā cenīšos gūt pieredzi veidotjot materiālus par tēmām, kas manuprāt „sāp“ lasītājiem un, protams, arī par tādām, kas šķiet intersantas un aizraujošas. Savukrārt šeit, blogā, dalīšos ar ikdienas pārdomām, idejām par to, kas notiek mums apkārt un kā dzīvot un justies labāk.

Līva Virse, speciāli www.sieviesuklubs.lv

 Sieviešu Kluba diskusijai:

Vēl atceries savu pirmo darba vietu? Pirmo prakses vietu? Pastāsti!