Šodien iepazīšanās blogu atsūtījusi vēl kāda mūsu patstāvīgā lasītāja - Mantra. Esi sveicināta mūsu pulciņā!
Kā tevi pazīstam Sieviešu Klubā? Kāds ir tavs niks?
Mans niks šeit - Mantra.
Kā uzzināji par Sieviešu Klubu?
Uzzināju netīšām, „sērfojot” internetā.
Cik sen jau pie mums viesojies?
Ja pareizi atceros – kopš pērnā gada, tik precīzi neatceros.
Kādi ir tavi sievišķības ieroči?
O, interesants jautājums, neesmu par to domājusi. Vai vispār man tādi ir? Tās noteikti nav augstpapēžu kurpes, īsi svārciņi, pielipināti nagi un izaicinoša izturēšanās. Varbūt drīzāk noslēpumainība. Atbilstība teicienam ”Klusie ūdeņi tie dziļie”. Vienkāršība. Varbūt mīļums, kas pārāk bieži nemaz neizpaužas. Esmu pamanījusi, ka mana izpratne par to, kas ir sievišķīgi, nereti atšķiras no vispārējā viedokļa.
Kas ir tās trīs lietas, kas tevi visvairāk raksturo? Kādēļ?
1) Savrupība – nepatīk tenkot, pļāpāt par neko, kādu aprunāt u.tml.
2) Grāmatas – bez tām nevaru iedomāties ne dienu, bet tā kā lasīšanai nav tik daudz laika, cik gribētos, lasu sadrumstaloti – vienu grāmatu, otru, trešo, pārsvarā tādas, kas nav jālasa no sākuma līdz beigām, bet var iemest aci jebkurā vietā.
3) Alkas pēc jaunas informācijas: mācīties, redzēt, atcerēties, domāt.
Stunda tikai sev... Ko tajā dari? Un vai izdodas laiku sev atvēlēt katru dienu?
Es noteikti lasu vai nodarbojos ar jogu. Pārsvarā man ir laiks sev katru dienu, tikai jautājums – cik ilgi. Parasti stundu sev noteikti atvēlu. Arī darbā nereti man ir laiks pabūt pašai ar sevi – kaut ko palasīt, pamācīties. Tas var būt kaut vai pusdienlaiks, kad uz stundiņu izeju ārā un aizeju, kur patīk: uz krišnu veikaliņu, ajurvēdas kafejnīcu u.c.
Kādi ir tavi hobiji? Kā pie tiem tiki?
Kā jau minēju – joga, grāmatas par visu, kas ar to saistīts, un ne tikai par to. Pie pirmās tiku kaut kā dabiski – pati no sevis, bet grāmatas... kā jau filologs....
Ideāls sestdienas rīts... Kāds ir tavējais?
Ideāls? Tas būtu ne pārāk agrs, ne pārāk vēls, nesteidzīgs mīļuma brīdis kopā ar mīļoto, nav steidzīgi jāģērbjas un kaut kur jāskrien, nav televizora.
Kā tu sevi redzi Sieviešu Klubā? Ko gribētu darīt? Kādu savu rakstura īpašību caur to attīstīt?
Arī neesmu domājusi. Gribētos dažkārt izteikt kādu savu viedokli, varbūt uzrakstīt kādu recenziju par grāmatu vai filmu, piedalīties kādā konkursā. Bet vispār jau ikdienas tusēšana internetā nav manu prioritāšu augšgalā.
Kas tevi var saraudināt?
Filmas. Atceros, skatoties „Melanholiju”, raudāju gandrīz visu filmu – tas ir dīvaini, jo neesmu no raudulēm, pārāk jūtīgajām un sentimentālajām, bet tajā filmā bija tāda noskaņa (ko lielā mērā palīdzēja radīt arī mūzika), ka iznācu no kino noraudājusies strīpaina.
Ko dari brīžos, kad sirdī uz ilgāku laiku iegūlušas bēdas, skumjas, apātija, bezcerība un pārējās prieka traucējošās emocijas?
Man šādas emocijas parasti uznāk tikai uz īsu brīdi – tik īsu, ka pat nekas īpašs nav jādara, lai no tām kaut kā mākslīgi atbrīvotos. Var palīdzēt pat kāds mazs sievišķīgs prieciņš – mazs pirkumiņš, pastaiga, padomāšana par to, kas viss labs man ir.
Tava ikdiena pirms un pēc Sieviešu Kluba... Kā tā mainījusies? Kā Sieviešu Klubs mainījis tavu dzīvi?
Nekā īpaši nav mainījis. Varbūt mudinājis nedaudz vairāk rakstīt.
Uz kādu dzīves svarīgo jautājumu šobrīd meklē atbildes?
Kādas ir Likteņa ieceres attiecībā uz mani? Pašlaik jūtos nedaudz apjukusi – kas īsti man jādara, pēc kā jātiecas, vai kaut kas jāmaina, cik daudz.
Kas ir tavs harmonijas noslēpums?
Vispirms harmoniska būšana kopā ar sevi pašu, tad – harmoniska kopā būšana ar savu ģimeni.
Kādus izaicinājumus met šim gadam - 2012.tajam? Ko jaunu vēlies sevī atklāt? Iemācīties? Uzzināt? Varbūt kaut kur aizbraukt?
Godam pabeigt mācību gadu jogas akadēmijā. Par pārējo konkrētu mērķu nav, ir tikai vēlmes, aprises, ko gribētos, bet tas varbūt neattiecas tieši uz šo gadu, bet vispār uz nākotni. Aizbraukt kaut kur jau gribas vienmēr, savos 33 gados tikpat kā nekur neesmu bijusi, tā teikt, vēl visa pasaule vaļā.
Bez kā pilnīgi noteikti nav iedomājama tava dzīve?
Bez manas meitiņas, viņas klātbūtnes un smaida. Un tad nāk vēl viss kaut kas.
Kāds bija tavs pirmais iespaids par Sieviešu Klubu?
To man grūti atcerēties.
Tava dzīve pēc pieciem gadiem... Kādu to redzi? Kādi ir tavi sapņi un vēlmes, ko vēlies piepildīt?
Pēc pieciem gadiem redzu, ka: 1) esmu kļuvusi gudrāka un līdz ar to man paralēli tagadējam darbam ir vēl viena nodarbošanās; 2) esmu izdarījusi dažas lietas saistībā ar ģimeni – man ir piedzims otrs bērns (tas būtu ideālā variantā), esmu precējusies (tas gan nav obligāti, drīzāk kā patīkama piedeva komplektam); 3) esmu redzējusi kaut ko vairāk ārpus savas valsts robežām; 4) materiālistiska vēlme, bet tomēr – dzīvoklis beidzot ir daudzmaz iekārtots.
Kādus rakstus, intervijas, fotopadomus, konkursus, seminārus un citus jaunumus tu gribētu redzēt Sieviešu Klubā? Laiks taviem ieteikumiem un idejām...
Te jau visa kā ir tik daudz, ka grūti vēlēties vēl kaut ko. Man jau tuvākas liekas tēmas par garīgiem jautājumiem – jogu, pašattīstību, intervijas ar dažādiem gudriem cilvēkiem, skolotājiem, guru.
Tavs novēlējums mums visām pārējām Sieviešu Kluba meitenēm...
Laimīgu Jauno gadu! Vizualizējiet savas vēlmes! Un lai tās piepildās!
Es arī esmu "Melanholijas" pulciņā - arī raudāju visu filmu
Un man patīk Tavs niks