Jau kādu laiku apsvēru domu par to, ka vajadzētu sākt blogot, bet īsti nevaru noformulēt par ko. Visdrzāk tā nebūs viena konkrēta lieta, bet gan pa drusciņai no visa- par kleitām , lellēm ,puķēm un varbūt reizēm par kūkām , mākslu un varbūt vienkārši par kaut ko, kas liek mazliet apstāties un aizdomāties. Vai par kādu sarunu ar draudzeni pie kakao krūzes- par dzīvi. Par piedošanu ... Jo šobrīd ir īstākais laiks- lai tas izkūst kopā ar ziemas sniegu. Bet par to kādu citu reizi, jo pagadām nav jau ko stāstīt. Bet par kleitām , lellēm un puķēm - par to rīt, jo sākšu ar tādu kārtīgu iepazīšanos.

1. Kā Tevi sauc, sieviete? Kā nokļuvi līdz Sieviešu Klubam? Cik ilgi te jau esi?

Mani sauc Ieva un Sieviešu Kluba lapas šķirstu jau no tā pirmsākumiem- pirmās dienas. Klusi vēroju, kā no pumpura uzplauka zieds un no pardesmit lasītāju grupiņas sapulcējās šis brīnišķīgais sieviešu pulks.

2. Tā kā sievietei gadus neviens neprasa, tad vismaz atbildi, uz cik gadiem Tu pati šobrīd jūties?

Īsti nezinu, kā tad es jutos- dažbrīd gribās, lai man būtu gadi 5, lai nav jāatbild par neko. Ieritināties mammai azotē un pārlaist tur kārtējo negaisu, bet kurš tev deva. Man ir 25. Esmu liela meitene. Grūtii gan aprast ar šo skaitli, bet kāds nu šis ir- tāds ir.

3. Tavs ideālais dienas sākums? Kāds tas ir?

Noteikti nav obligāti gultā brokastis- vēl joprojām neesmu atklājusi to apslēpto burvību ēšanai gulta. Droši vien ideālais rīts butu pēc ideālas nakts- bērni visu nakti ir gulējuši mierīgi un pirmo reizi pēc 4gadiem nedēļu no vietas nogulētu visu nakti. Tāds būtu ideāls rīts. Es paskatītos pa logu un nelītu lietus, bet mostos saule. Bez problēmām būtu piecēlusies ap 7:00. Nekur nav jāsteidzās. Neviens pasutijums netiek kavēts. Mājās kārtējo reizi nav haauss un es varētu pagatavot gardas brokastis. Es , meitenes un vīra kundziņš kopā paēstu. Ideāli. Neesu prasīga. Bet priekš manis- pilna laime.

Tā kā neesmu fantastikas žandra piekritēja- izpaliek rožu pilnas vāzes, viesnica Havaju salās un drupačām piebārstīta gulta.

4. Kas Tevi spēj aizkustināt šajā pasaulē? Tā, ka jāraud vai balsī jāsmejas no laimes?

 Mani ir viegi aizkustināt. Pēc bērnu piedzimšanas vispār esmu kļuvusi daudz emocionālāka. Bet tā uz sitiena pat nevaru iedomāties, kā dēļ varētu raudāt, vai smieties, jo tās ir tādas konkrēta mirkļa emocijas, kas varbūt jau rīt nešķitīs ne asaru, ne smieklu vērts- vienkārši skaisti.

Ā re atcerējos gan , kad raudāju aiz aiskustinājuma- kautkad ap Ziemassvētkiem bija Latvijas lepnums (ja nemaldos) un tur stāstija par vīrieti, kas pilnīgi svešai ģimenei , kam nodega māja, par baltu velti uzcēla jaunu namu. Kā es raudāju. Man šķiet tik saprotami, ka cilvēki glābj dzīvības, dzīvniekus- jo tās ir normāli un tā tam jābūt. Bet , kad cilvēks brauc uz otru Latvijas galu pie pilnīgi svešiem cilvēkiem, jo padzirdējis, ka tiem nodedzis nams . Tad mani pārņēma tāds lepnus - ar mums nemaz nav tik traki. Mums ir vēl ceriba kļūt labākiem.

Mani aizkustna tas, ka mēs vēlaizvien varam būt labi...... 

5. Kas Tev sevī patīk visvairāk? Ar ko Tu lepojies savā izskatā? Savos sasniegumos vai talantos?

 Mati! Esmu iemācijusies ar tiem lepoties- tos ātri pamana un to ir daudz. Sāku cienīt savu dabas doto rotu.

Un es lepojos ar to ko daru un protu. Jūtu, ka esmu izaugusi no posma "amatierisms" un varu sākt iekarot augstākus pakāpienus. Bet zinu arī, ka nekad nevajag apstāties ar šo domu- es lepojos ar to ko daru un tikai bužināt spalviņas. Ir jāaug un jāturpina macīties , attīstīties. Jānosprauž mērķis un noteikti reiz pienāks brīdis, kad to arī sasniegs. Jo ar sevi vienmēr var lepoties vēlvairāk.

6. Parādi, kas Tev patīk un mēs pateiksim, kāda Tu esi! Pievieno savam blogam arī savu mīļāko bildi vai attēlu (avataru, savu ideālo ES)!

 Man patīk šī bilde- šķiet ka ne no šī laika un mirkļa.

7. Cik maksā skaistums? Vai Tu esi gatava par to maksāt?

Atkarībā, ko mēs uzskatam par skaistumu? Ir tāds teiciens- var uzvilkt visgreznākās drēbes ,bet prastums spiežās vienalga cauri...

Vispirms ir jābūt skaistam no savas iekšējās pasaules, tad arī līdz ārienes uzprišināšana.

Skaistums maksā daudz. Un valūta ir ļoti dažāda- laiks, nauda, miegs , harmonija, izglītība.... Laba pārtika ir daļa no skaistuma, laba kosmētika, harmonija darbā un dzīve. Tik daudzas lietas veido skaistumu, ka ja to visu saliek kopā tad nākās secināt- skaistums ir milijonu projekts. 

8. Kā Tu sevi sajūti - vairāk skaistu vai tomēr vairāk gudru? Vai tomēr pavisam kaut kā citādāk?

Ļoti provakatīvs jautājums. Neuzskatu sevi par tādu tipisko skaistuli, bet sevi par neglītu arī neuzskatu. Drīzāk ivēlēšos vārdu- interesanta. Gudra? Nu stulba arī neesmu. Es par ļoti daudz ko zinu, bet tajā pašā laikā nezinu neko- viss plūst un mainās, un jau nākamajā bridī - skat, jau kāda informācija , kas vakar ir bijusi tik svaiga, jau ir novecojusi un senila.

9. Kādos gadījumos Tu esi gatava atteikt pat saviem tuvākajiem?

Ceru, ka nekad man uz šo jautājumu nebūs jāatbild. Un par atbildes pareizību jāpārliecinās.

10. Godīgi..vai esi egoiste?

Kurš tad tāds nav? Es konkrēti- dažās jomās pat ļoti. Bet vai tad tas ir slikti? Ja visiem mēģināsim būt labi , kas tad paliks pāri no personas ES?

11. Ko Tu savā vīrietī (vai arī, ja šobrīd neesi ne ar vienu kopā, ideālajā, gaidāmajā nākotnes vīrietī) mīli visvairāk (viņa izskatā, raksturā, paradumos, spējās un prasmēs?.)

 Viņa nesatricinātību, mieru, ģimeniskumu, spēju but obektīvam un viņa nesavtīgo mīlestību.

12. Kad pēdējo reizi teici saviem vecākiem, ka mīli viņus?

Hmmm.....

Es domāju, ka pēc darbiemiem viņi to zin. Tā pat , kā es zinu, ka viņi mīl man.

13. Kas Tev dzīvē sagādā vislielāko  baudu?

Pati dzīve- tā ir tik krāsaina un baudu pilna. Ka katru dienu var sniegt balzamu dvēselei.

14. Tā saka, ka pirmo skūpstu aizmirst nav iespējams. Vai atceries, kad pirmo reizi tas notika? Ar kādām atmiņām tas saistīts?

 Vienīgais pirmais skūpsts ko patiešām vēlos atcereties ir tas , kas bija ar manu dzīvesbiedru. Visiem pārējiem manā dzīvē šobrīd nav nekādas lielās nozīmes, un tās ir tikai kādas gaistošas atmņas par laiku, kas ir bijis, pagājis un pagaisis... Tas tik tā skaisti skan- pirmais skūpsts, bet parasti to pavada neveiklība, muļķīgs mulsums...

Bet pirmais skūpsts ar īsto cilvēku- tas lika naktij paskriet kā sekundēm. Un šķita, ka bija tikai viens skūpsts- nakts viena skūpsta garumā.

15. Kad Tev ir slikti, Tu...?

Raudu, kārtoju māju un ēdu šokolādi.  

16. Nosauc savu mīļāko dziesmu, grāmatu un modes dizaineri?

Dziesmas:

Katie Melua - Nine Million Bicycles http://www.youtube.com/watch?v=eHQG6-DojVw

Blue moon by Frank Sinatra

http://www.youtube.com/watch?v=bR4t8ZgW36E&feature=related

Grāmatas:

Man patīk konkrētu raksnieku darbi. Ja kādu izlasu grūti uzsākt lasīt cita rakstnieka darbus.

Man ir bijis vesels Makkalovas periods, Dafnes di Morjē... man ļoti patika grāmata  Kristīne Lavransa meita (S. Unsete) 

 Modes dizainere:

Mans favorīts- Rasma Sproģe. Neesat dzirdējušas- žēl! Tā ir mana 86gadīgā vecmāmiņa. Viņa šuj ideāli. Plēšamies nenormāli, bet viņas darinātās kleitas ir kā otrā āda. Un tā kā mana vājība ir viņas jaunības dienu kleitas...

17. Ko Tu savā dzīvē tuvākajā laikā vēlētos apgūt?

Jogu- man patika. Bet tas ,lai paliek rudenim.

Protams, ir vēl šis un tas, bet lai tas paliek noslēpumā... 

18. Tavs novēlējums Sieviešu Klubam un tā iemītniecēm!

Ļaujieties pavasarim- tas ir visa jaunā sākums. Jauna piedzimšāna dabā un varbut ne tika.

 Tāda nu es esmu- sieviete Ieva.

Bet par visu citu- rīt vai kādu citu dienu.