Tikai nepilna ceturtā diena Latvijā, bet sajūta, ka nekad neesmu bijusi aizbraukusi! Pat brālis man teica, ka atkalredzēšanās tāda, it kā vien nedēļa bija pagājusi :) Paldies Skype laikam...

Piektdien, kad ieradāmies un baidījāmies, vai tik nebūs piemetusies "atgriešanās depresija", nakšņojām pie draugiem. Sestdien devāmies dažādās darīšanās, it kā tiešām nemaz nebūtu bijuši prom. Interesantas sajūtas un emocijas. Tā vien gribu pateikt, ka kaut kāda depresija pēc atgriešanās dzimtenē ir pilnīgas muļķības :)
Darāmā gana daudz - auto bija jāsalabo, jāveic tehniskā apskate, dzīvoklis ar steigu jāremontē (pieci gadi jau tomēr pagājuši kopš kapitālā remonta), tur nemaz nepalikām, tik vien kā nedaudz uzkopu, gaidot, kad atvedīs jauno dīvānu no veikala. Vēl bija jāiebrauc Sieviešu Klubā, protams, ko arī izdarīju. Starp citu, grāmata "Naudas koks" jau izlasīta, noteikti uzrakstīšu savas pārdomas, jo tā ir tiešām noderīga!
Šodien jau esam laukos. Ziemassvētku svinēšana nebūs nekāda jautrā vai visādi citādi pozitīva, kās tas bija citus gadus, - viens tuvs ģimenes loceklis ir slimnīcā pēc smagām traumām, brāļa dēliņš ar Rota vīrusu arī šobrīd ārstējas slimnīcā... pašiem steiga ar dzīvokļa remontu. Esam "uz koferiem". Gandrīz visa sadzīve līdzi, tā arī nakšņosim pie radiem un draugiem, kamēr dzīvoklis nākamnedēļ "remontēsies" :) Stresa līmenis ir paaugstinājies, bet zinu, ka tas ir īslaicīgi. Veros uz to no pozitīvās puses - auto jau pilnīgā kārtībā, dzīvokļa remonts jau sarunāts, dīvāns jauns nopirkts, stilīgs stikla kafijas galdiņš jau pasūtīts, man būs iespēja radīt no jauna siltumu un stilīgu interjeru mūsu mājvietā! Tikai nedaudz jāpaciešas.
Zinu, ka turpmākie divi mēneši būs saspringti. Esmu nospraudusi sev mērķus - dēlu iekārtot bērnudārzā, atsākt studijas un meklēt sev tīkamu darbu. Dzīvokļa iekārtošana arī kaut kur pa vidu notiks. Šoreiz visu gribu lēnām, pārdomāti (es domāju - ar dzīvokli) :)

vēl kādā lekcijā vai SK pasākumā!
P.s. prieks, ka SK dāvaniņas ir noderīgas