Lasu jau ilgāku laiku pieteikumus tievēšanas konkursam un pamazām grimstu aizvien lielākā bezcerībā-gribētāju ir tik daudz,bet reālo vietu tik maz.Katru dienu kāds jauns palīgā sauciens un kāds saspringts dzīves stāsts,katru dienu cerība un ari jauna vēlme kaut ko mainīt.Bet vietu ir tik, cik ir, un jau tagad skaidrs ka lielākais vairums paliks ''aiz strīpas''.

Tas jau nekas un it kā ari visas ar to rēķinās ka vietu nepietiks ,bet............ ja patiesībā tas nebūtu tik sasodīti grūti paziņot publiski''Es esmu resna''.Ja nebūtu tik grūti domāt ko par to varētu teikt kāds cits un kas būs tad ja izvēlēsies kādu citu.Kas būs tad kad cerības tiks apraktas kopā ar citu meiteņu cerībām?

Es to zinu-jo es esmu resna.Tas nekas ka ir nomesti nu jau 25 kg un nomainīts viss apģērbs uz 3-4 izmērus mazāku-tur iekšā es arvien esmu resna un cīnos ar to  KATRU dienu .Piedodiet ,tievulītes,bet jums to nesaprast-kā ir katru dienu celties un ar aizdomām kāpt uz svariem un pētīt sevi spogilī.Un kā ir lamāt sevi par apēstu mērci vai kartupeli un tad norauties ar čipsiem vai konfektēm.

Un kā ir apnikt apkārtējiem ar savu diētu/starp citu ēdāji ir tik pat nežēlīgi kā alkoholiķi-''tu taču mani necieni,es taču visu dienu cepu un vārīju,apēd visu-par to taču ir samaksāts utt/.Un cik grūti ir taisīt ēst mājinoekiem to ko pat pagaršot nedrīkst!

Tā -izrunājos un palika vieglāk.Bet varbūt tieši tas ir tas kas vajadzīgs-atrast kam to visu pateikt.SK taču tagad nevar pamest tās kas uzticēja SK savus sapņus un savu sāpi.Varbūt mums dibināt AT-anonīmos tievētājus.Vietu kur pasūdzēties ,pažēloties un atbrīvot savu garu un dvēseli.Lai nevajadzētu savu stresu klusībā noēst bet lai to varētu ''izkliegt '' SK lapās un atkal cīnīties tālāk!

Ja jau mēs te esam sanākušas,varbūt varam pasākt ko vērtīgu sevis labā.

Cerīte.