Precētie-jā vai tomēr nē? Kura bez vainas -lai pirmā met akmeni.Kurai kāja nav paslīdējusi-lai atzīstas,varbūt vienkārši nebija variantu un iespēju.?Es neesmu bez vainas-pat divreiz.
Pirmo reizi saucu par ''nelaimes gadījumu''-sens paziņa pat draugs,bet kaut kā tās nedienas abiem sakrita un pat uz alkoholu atsaukties nav iespējams.Jau uzreiz norunājām-''Tas notika netīšām'',bet lai tiktu tam pāri un normāli kontaktētu bija vajadzīgi vismaz 2 gadi ,kaudze stulbu un neveiklu situāciju un bailes paskatīties viņa sievai sejā.Un attaisnojās senais teiciens-izlietu ūdeni nesasmelsi,labāk nebūtu to darījusi!
Bet tas otrais-gadus piecus/!!!!!!!!!!/-augšā un lejā.pie manis un sievas,pilnīga laime un absolūts izmisums!Par tādu moku mīlestību raksta grāmatas un uzņem filmas.No absolūtas labsajūtas līdz psihoterapeitam.Pat tagad ar prieku daudz ko atceros un nespēju nožēlot-kaut laikam tomēr vajadzētu.?
Un te nu mēs nonākam pie nožēlas-vai maz vajag.Bet varbūt tā būs tikai publiska ''pelnu kaisīšana uz galvas'' ar smaidu klusībā atceroties to prieku un baudu ko tas viss nesa?Varbūt ka tas ir kā maksāt nodokļus-negribas,bet visi tā dara un visi to pieprasa.
Un kas tad notiek pa vidu starp 2 lomām-biju sieviete kura gulēja ar precētu,bet tagad trīcu un uzmanu lai tik kāda netuvotos ''manējam''.Tātad -tas kas bija atļauts man ,kļūst aizliegts kādai citai attiiecībā uz manu ģimeni.
Nekas jau nemainīsies-mīlēsim ari precētos-kāda piekritīs un mocīsies,kāda nepiekritīs un mocīsies.Bet pirms kategoriski brēcam NĒ-varbūt tomēr padomāt..............bet ja nu.............
Cerīte.
Piekrītu tam,ko teica pece,ka nevar jau piesiet to vīrieti..(ja nu vienīgi ar rokudzelžiem pie radiatoriem
Nedomāju,ka "mīļākās" staigā pa mājām un ievilina nabaga vīriešus savos tīklos (skavās,gultā utt.)..Vīrietis nav bezsmadzeņu būtne (vismaz es gribētu tā domāt
Pirmo reizi paslīdēs kāja, mocīsies sirdsapziņas pārmetumos, pārējās reizes gaidīsi ar nepacietību!
Līdz šim esmu domājusi, paslīdēs kāja - vari slīdēt tālāk, neskatoties uz to pamatu, kas jau uzbūvēts kopā.
Nezinu, kā rīkotos, ja tāds brīdis patiesībā pienāktu. tfu, tfu, tfu!
Otrs, es par STS nejautāju nekad, ja cilvēks nepazīstams, kamēr nav stabilu attiecību, gultā neliekos, kaut kā nav manā dabā. Jaunībā ir sanācis dažas reizes nonākt līdz gultai bez stabilām attiecībām, bet izziņu no STS dispansera neienāca prātā paprasīt, iztikām ar prezervatīvu!
Garīgā neuzticība gan mani satrauktu daudzreiž vairāk! Ja partneris meklē kas uzklausa ārpus attiecībām, tas jau ir nopietni un tāpat vien negadās.
man jau liekas, ka cilvēks sākumā jāiepazīst, lai liktos ar viņu gultā. iepazīšanās laikā arī uzzini sev svarīgos jautājumus.
Ja kāds sarunu sāktu ar šādu tekstu pirmajā iepazīšanās reizē, es apvainotos.
Vai tu pati visiem satiktajiem šo jautājumu uzdod?
Nesen vienai paziņai kā no gaisa uzradās princis baltā zirgā - nav ģimenes, bagāts, mīl viņu un viņas mazo, dažu nedēļu laikā "brilles" nokrita, viņš izlikās par to, kas nav!
Manis sastaptajiem zīmogs uz pieres nebija, gredzens uz rokas arī ne....
varbūt arī iedod esošajām attiecībam uguntiņu, ja gadās pretējas dabas vīrietis
mēdz jau būt arī tieši otrādāk, ka trešais satuvina un liek saprast esošo attiecību nozīmi.
Sāpes ir šodien- tas ir īstermiņā, iespējas ir ilgtermiņā.
Bez tam loģika ir aplama nesist vīru, kurš ir spēris pirmo soli pretī sānsolim (un nestāstiet, ka kāda viņu vienkārši savāca kā lietu, jo tad sievai būtu jābūt laimīgai tikt vaļā no veča bez savām vēlmēm un gribas), bet klopēt kādu citu t.i. meklēt vainīgo ārpusē (tā teikt kādu trešo). Un neticu, ka ideālās attiecībās, kāds no pāra ir gatavs meklēt mīļāko.
Ja pieņem, ka mīļākā sāpina sievu, tad varbūt vajag paskatīties no otras puses sieva sāpina mīļāko, jo veci pie sevis piesējusi!
Ak, jā, neaizmirstiet, ka vīrieši mums nepieder un tās nav lietas, kas ņemamas/lietojamas pēc vēlmes un gribēšanas. Attiecības ir kaut kas vairāk.
Es nezinu, ko es darītu, ja nu manējais vīrietis ieviestu sev mīļāko. šobrīd domāju, ka izmestu no mājas, lai izdomā ko vēlas, jo nicinu dzīvi uz diviem krēsliem - man patīk skaidrība.
Tomēr vismaz šobrīd īstermiņa attiecības neinteresē (bet kas zin kā būs kādreiz
Bet vai tu viņa sievu pazīsti?
Nezinu īsti kā ir, bet laikam jau cilvēkus vienmēr ir dzinis un interesējis tas kas nepieder pašam. Līdz ar to varbūt precēts vīrietis nav pieejams un pilnīgi kas jauns un iekārojams. Turklāt vai tā ir tikai viena reize, vai veidojas sava veida draudzīgas saiknes. Paziņu lokā arī jābūt uzmanīgiem, jo tomēr var pamanīt šo ciešo saikni, kas nav tikai saruna.
Ja sieviete ir brīva un gatava piedzīvojumiem bez nekādiem nosacījumiem, tad iespējams, ka precēts vīrietis būs kā patīkama rotaļa, kuru vēlētos spēlēt atkal un atkal. Turklāt vēl tam visam adrenalīns lai kāds neierauga vai nepieķer arī dod savu azartu.
Ja sievietei ir jau attiecības, tad gan jāsaka ka tas ir risks un spēle ar ugumi. Un var zaudēt daudz ko. Šajā gadījumā gan jāapdomā kāpēc sieviete iesaistās ar precēto vīrieti un ko viņai nozīmē esošās attiecības?
Tas jau katras sievietes ziņā ar ko un kā. Neviena ādā neielīdīsi lai to spētu izprast. Jāatzīst, ka mans pats pirmais vīrietis bija precēts, kuram sava ģimene. Bet kaut kā tā sanāca, ka sākums draudzīgs ar simpātijām, kas aizgāja tālāk. Ir gan pagājis jau krietns laiks, bet nenožēloju ne mirkli un tikai priecājos, ka tā sanāca. Jūtu gan mulsumu un nedaudz neērti lūkoties acīs un nezinu ko teikt, bet laikam jau vienreiz būs jāsatiekas atkārtoti un jāizrunājas
protams, ir gadījumi, kad vīrs ar sievu patiešām nav laimīgi kopā, vēlāk izšķiras un saprecas ar to, kas bijusi mīļākā, bet biežāk tomēr vīrietis paliek kopā ar sievu. bet ja konkrēto sievieti apmierina īslaicīgas attiecības - kāpēc ne - nekādu saistību, nekādu pienākumu - tikai bauda un izklaide