Mana jaukum jaukā sestdienas diena! Burvīgi izdevusies!No paša rīta kā sākot,pirmais, kas mani pacēla septītajās debesīs, bija meitiņa, uzrunājot "mama,mama.."
Tās taču ir vienreizēji jauki ne,kad tevi modina tavs vismīļākais un tuvākais cilvēciņš pasaulē-bērniņš!! Tad nu visu dienu es biju kolosālā noskaņojumā pēc jauki pavadītā vakara SK pasākumā! Lutināju meitiņu,lutināju vīriņu, uci,puci un viss bija okey,jo vakars man bija ieplānots!Tātad man bija jādodā spēlēt boulingu,bet vīriņam uz nakts maiņu!

Bet meituks devās pie omes auklēties!Ap pus četriem dienā,aizvedu mazulīti pie omes,kura jau 2 minūšu laikā saveda savu kārtību istabā!Iedevu milzummilzīgu bucu un devos uz mājām taisīties vakara pasākumam!Pulkstens 5 vakarā es jau sēdēju ar draudzenēm autobusā dodoties uz centru uz Zelta boulingu satikties ar pārējiem draugiem,un, jā,jā,ar jums pazīstamo Sandrulish!Mēs bijām savākušies vecie draugi,kuri gadus 4 vai pat 5 atpakaļ strādājām kopā.

Tad nu mums bij par ko parunāt- pasmieties,samīļoties un izklaidēties....Es kārtīgi un no visas sirds izspēlējos baulingu,jo to nebiju darījusi jau kā 3 ar astīti gadus!!

Diena bija mana,vakars arī,bet kas paliek ar nakti.?Jā, jā, es ierados savās mājās jau ap pulksten 22:30.. Esmu viena pati,mazā pie omes,vīrs darbā...Kājas un rokas sāp pēc mazās sporta nodarbes...
Ja būtu jau siltais ūdens mājās,ar lielāko prieku pabūtu karstā vannā,bet diemžēl man viņu vēl nepieslēdza,jo ļoti grūti remontdarbi notiek! Un kā tad es pavadu laiku līdz miegam? Nu, lūk,ieslēdzu foršu filmu-Titāniks II ,angļu valodā-super,paralēli ieslēdzot pauzīti rakstu Jums savu stāstu!!!
Malkoju šampi un jau pēc 1 stundas,kad beigsies filma,ilgi nedomādama,likšos vientuļā,aukstā gultiņā uz naktsmieru....
Godīgi sakot-ļoti skumji ir vienai pašai būt mājās,mazulītes,kura skraida,smejās,īd,plēš un visu tā tālāk darot nav,vienkārši nav! Un es sapratu to,kad būt vienai nav nemaz tik forši un pat nezinu, ko lai iesāku ar sevi!! Bet ja kāds ir mājās,tad tieši gribas sev atrast to brīvo laiciņu,kuru ir grūti atrast... Ģimene tā ir svētība un tā ir mīlestība!!
Pēc filmas momentāli iešu gulēt,lai pamostoties vīru ieraudzītu un uzreiz skrietu uz mašīnu un brauktu pakaļ savai mīļajai pelītei-meitiņai,pēc kuras jau es esmu nenormāli saskumusi....pat asaras birst....
Ehh, meitenes tā laimīgā mātes loma dod savu...Nav vairs tas, kā bija agrāk, bet kopsummā viss vakars bija kolosāls!
