Skatos, ka šeit meitenes sadalījušās divās komandās, sniega mīles un siltuma mīles. Es varētu par sevi teikt, ka piederu pie abiem šiem tipiem, bet vispār...tomēr nē! Man vairāk patīk aktivitātes sniegā, uz slēpēm, uz kalna kaut vai ar ragaviņām!

Un tāpēc vēlos padalīties kā tad mēs šogad esam izjautrojušies uz kalna!

Reku šeku bildē es uz slēpēm vienā pagājušajā ziemā, jo šogad uz slēpēm vēl neesmu uzkāpusi, nav sanācis laika to izdarīt, bet solos drīz uz to saņemties!

Slēpot man patīk ļoti tāpat kā slidot (jāpainteresējas vai tuvējā slidotava Gaujasmalā jau darbojas), sniega kalns Līgatnē jau atvērts (info par šo kalnu lasat šeit- http://www.ligatneskalns.lv/lv/par-mums-3317 , bet kamēr līdz tam neesam tikuši, tad ziemas priekus izbaudam tepat- pa vietējiem mazajiem kalniņiem (pauguriem :) )

Te pāris fotomirkļi no mūsu "sniega dienām"!

Vispirms jāizrokas ārā! Šis mūsu ikrīta rituāls kad sasnidzis daudz sniedziņa - izrakties ārā! :)

Meita izdauzās kārtīgi sniegā, kas nozīmē, ka pirms iešanas uz kalnu, atkal jānomaina slapjie cimdiņi uz sausiem vai jāņem līdzi vairāki liekie pāri...

Palīgs uzdarbojas!

Cītīgs sniega tīrītājs!

Tātad izrakšanās no pagalma ir paveikta un varam izmest kādu loku ar ragutiņām. Lepojos, ka manai meitai vēl saglabātas manas bērnības koka ragaviņas! Vai jums vēl tādas ir!?

Esam Bērzkalniņa galā. Tiek kalts plāns labākai nobraukšanai, jo šogad esam pirmie, kas "iesvētīs" kalnu, jo pirms mums neviens vēl nebija braucis. Jau trešo gadu pēc kārtas esam pirmie "sniega prieku sezonas" aizsācēji! :)

Tētis meitu kalnā uznes, cik tas ir forši! Meita tik mīļi palūdza- tēti, uznes mani kalnā (līdzīgi kā vienā mums visiem ļoti pazīstamā filmā vai ne? ") )

Heijā, pirmais nobrauciens! Šis man liekas vislabākais kadrs, jo atspoguļo vispārējās šīs sniega dienas emocijas...

Mazais Bērzkalniņš tik tāds iesākums bija, atsaucamies izaicinājumam un visi dodamies grūtajā ceļā uz Kangarkalnu! Brist caur sniegiem līdz ceļgaliem tiešām bija grūti (es šoreiz mazliet pašmaucos un noslinkoju - nebridu dziļumā, bet gāju vīram aiz muguras pa ragaviņu iebrauktajām sliedēm, bet tas tikai šoreiz :) ).

Uzejot kalnā arī atelpu vajag! Karsta, vasarā pašu lasītā liepziedu tējiņa lieti noder!

,

Ehhh cik foršiiiiii!!!

To cik tiešām šāda tēja garšīga- zinās tikai tie, kas to nobaudījuši sniega kalna galā pēc divu stundu dauzīšanās pa sniegu...

Ja kādam par karstu, liekam krūzīti atdzesēties sniegā un ieelpojam smaržīgos  tējiņas garaiņus.

Un beidzot arī es! Vienmēr esot fotoreportiera lomā pašai tikt kādā kadrā gan ir grūti! :)

Un te jau viens mazs cilvēciņš ir dikti piekusis, jādodas uz māju pusi, pirmajai sniega dienai pietiek pārpārēm. Noteikti ziņošu arī turpmāk par mūsu ziemas aktivitātēm!

Tā mēs pavadījām savu "sniega dienu" un jūs?

Esat sniega mīles vai tomēr labāk pavadat laiku mājās siltumā zem segas?

Foto- savējās ")

Fotoreportiere- Sandra (jūsu- sandrulish)