Sveikas!
Nu ir taa ka kandrīz mēnesi ar mani nav labi. Kā jau rakstīju , ka dzīvojam ar vīra vecākiem, un ka drizuma cerams, ka pārvāksimies uz savu maju.
Tad nu lūk, man ir uznācis tāds kā dzīves apnikums... nezinu ka vēl to saukt, man negribas vispār runāties ar visiem vīra radiem, kas te dzīvo, negribas pat atbildēt, un neesam mēs ne sastrīdējušies nekā, bet vienkārši negribas. Man pat smiekli vairs nenāk par jokiem. Esmu uzvilkta, varu uziet gaisā par jebko. Mani tracina vīra māsas bērns, kurš to vien zin kā neklausīt, kā iekaustīt , kā bļaut uz pieaugušajiem.
Arī uz savu meitiņu esmu palikusi neiecietīga, zinu ka tas ir ļoti slikti, es mēģinu saņemties, bet pēdējā laikā tas ir tik grūti. un zinu ka mazā jau nepiekā nav vainīga, man ir jāsaņemas, to es sev visu laiku saku.
Es katru dienu taisu ēst te visiem 7 cilvēkiem, un sajūta, ka vairs to nenovērtē, ja agrāk novērtēja, tad tagad šķiet ka ne, tapēc pat negribas šajā māja neko darīt.
un ja man prasa vīrs, kas ar mani notiek, ziniet ....es nemāku atbildēt.... jo es nezinu kas ar mani notiek.... man pašai tas riebjas, ka nevaru atkal būt kā biju.
Kas ar mani notiek??? Varbūt kādai ir līdzīgi? Ko darīt lai viss ir ka agrāk?
Man vienkārši ļoti nepatīk kāda esmu palikusi, ka staigājoša bumba, kas var kuru katru brīdi uzpsprāgt....
Sieviešu Kluba diskusijai:
Manam ķiparam ir nepilni divi gadi, tagad tik sākas īstais vecums, lai dzenātu suni un darītu blēņas
jaa musu abu sapnis ar viru bija maja, un tagad bus, ar lielu pagalmu, jaa darba daudz, bet man patik labak maja neka dzivokli. visu bernibu dzivojos pa laukiem
un mazai princesei jau tris gadi, pluss tads ka te ir b/d, bez rindas tikam, un ara svaigs gaiss, tad nu cik varam dzivojamies pa aru, ejam uz mezu utt.
Es noteikti nevarētu dzīvot ar vīra, vai saviem radiem kopā, bērnībā esmu šādas attiecības atskatījusies, cik vien iespējams, nekad nepiekristu šādi dzīvot...
Škiet vīrs tev jauks, interesējas, kā Tu jūties, redz, ka nav kaut kas labi...
...dzīve ir arī šodien, nevis sāksies pēc tam, kad uzcelsiet māju...
He, saki pārvāksies uz māju? Mēs pirms diviem gadiem arī nopirkām. Un tiiiik forši ar savu bērnu spēlēties svaigi pļautā zālē, savā teritorijā. Arī, kad mazais bija zīdainītis- tā tikai ratos diendusu laukā čučēja. Bet jā, darba daudz privātmājā ...
est gatavoju e sdraba dienas, jo vira mate un masa strada. man nedelas nogale brivs
Domāju, ka mans variants ir reālāks, tā, ka pati vien izbeidziet te jokot.
Piekraste- pameginiet padzivot viena maajaa ar viira vecakiem. Un, Jusu vecaki un radinieki dzivo apmeeream 3 tukstoshus kilometrus.
Neiespējamā misija un bezjēdzīgi laikam ziemā atpūsties šeit pat Latvijā.... Ka tik kaut kur tālāk prom... citur labāk kā pašu zemē.
Pirms raksti "piekraste" - DIVAS REIZES PADOMAA!
Cilvekam vajag patiesu padomu nevis jokus! Labi!
Lūk, manas domas
Un katru dienu septiņiem cilvēkiem gatavot vakariņas! Malacis
P.S. Bet klau, sauc kādu palīgā, vīramāti, piemēram
Mums ir fantastiska jūra. Brauciet uz turieni - ĀTRĀK un LĒTĀK
Kur ir problema?
Un, varat atpusties no vira radiniekiem! Lai pashi pamegina est gatavot un mazgat tualeti-
Panemiet 1-2 nedelas atputu arzemes.
Piemeram Igaunija.
City hotel. Leti un pilsetass centra.
Partika letaka neka Latvija.
Skaista vecpilseta.
Iet loti komfortabli autobusi pa 7 lati un letak, ja noker izpardoshanu.
Varat aizbraukt uz Helsinki ar prami un izbaudit zivju tirgu. U.t.t.
Nedomā par aizbraukšanu pie draudzenes. Ja ir tāda iespēja, tad vienkārši paņem nepieciešamās mantas un brauc prom
tikko jau biju ar meitinju gara pastaiga pa sniegu, pie mums taads sniegs
saku domat par aizbrauksanu pie draudzenes.
Pavadi daudz laika kopā ar mazo ārpus mājas - ja neko citu - tad garas pastaigas.
Ja no ēst gatavošanas nevar izvairīties - saplāno tādus ēdienu, ko var pagatavot neveltot tam daudz laika un vēlams tā lai pietiek arī otrā dienā.
Tu vienkārši esi piekususi no tā, ka tev nav savas dzīves telpas un esi spiesta visu laiku "rīvēties" ar zem tā paša jumta mītošajiem.
Nez kā Tavs vīrs var izturēt blakus staigājošu "bumbu"??? Viņš Tev nepārmet, ka esi tāda sadrūmusi?