Nu jau būs pusgads kā dzīvojam šeit - laukos. Un jūtu - man paliek arvien grūtāk. Mūžīgā kņada mājās, šajā ģimenē ari katra diena nepaiet bez strīdiem un bļaušanas, kas nebija manā ģimenē, tētis ar mammu nebļāva, nestrīdējas, vismaz mums redzot ne.
Un tagad man ir tads nogurums, varētu visu dienu gulēt gultā un neko nedarīt. Un par visu varu ātri aizsvilties, un tad saprotu, ka nebija jau īstenībā par ko aizsvilties.
Un tā bērnu plēšanas, meitas un brālena, vini viena vecuma. Gribas aizbēgt prom, tik nezinu uz kurieni. Būs pēc jaunā gada jābrauc uz Rīgu pie draudzenes atpūsties...
Nevaru sagaidīt to dienu kad aiziesim no šejienes uz savu māju. Un līdz tam jāgaida vel vismaz 2-3 mēneši.
Ziniet, brīžiem sajūta ka jūku prātā. Un bērns visu laiku slims šomēnes, un sķiet ka pārņem slimības no brālēna, jo viņš ir ļoti slimīgs. Visu laiku mazā turējas, neslimoja, un še tev. Īstenība šķiet, ka arī meitiņai ir gŗuti šeit, paliek grūti. Jo arī viņai taču vajag brīdi miera, bez vel kāda cita berna.
Ziemassvētkus svinējam tepat māja, bet nebija svētku sajūta. Nebija garastāvoklis. gribējās iet gulēt un viss. Arī jauno gadu negaidu, lai sēdētu un svinētu.
Pirms divām dienam musu draugu pāris uzaicināja mūs uz pirti, tur gan bija jauki, pasēdējam, izpērāmies, pēc tam ar medu iesmērejos, forsi. Forši papļāpāt , beidzot satitkt viņus.
Nu tā pačīkstēju te jums :) Re, ka tomēr nav nemaz tāds rozu dārzs, NEVAR PĀRIS DZĪVOT AR VECĀKIEM, JO TAD PAŠU ĢIMENE, VAIR SNAV KĀ ĢIMENE.
Un vēl tā komandēšana, kā jaaudzina bērns utt.
Bet lai nu kā, LAIMĪGU JUMS VISĀM JAUNO PŪĶA GADU. LAI VISS PIEPILDĀS KO VĒLATIES!
...
tātad variet gan jau iedomāties, kā jūtos es... brīžiem pat jūtos, kā būtu precēta ar diviem vīriešiem.. jo arī viņš grib zināt, kur braukšu, ko darīšu un kad būšu atpakaļ..pat savam vīram tā neatskaitos kā citreiz viņam.. vienīgais labums ir tikai faktā, ka aizbraucot no mājas, kāds tomēr paliek - sanes malku, izkurina, pabaro suni un kaķus..
be tjaa labak ir ja jabrauc ciemos, neka dzivot kopa. vinji labi cilveki, bet labak tikai ciemos
Un par dzīvošanu ar vecākiem pilnīgi piekrītu!Lai cik būtu mierīgi vai nemierīgi tie vecāki,agri vai vēlu sākas "rīvēšanās"..
Arī mazais slimo, jo jūt, ka mamma stresaina un ģimenē nav harmonijas...Bērni biezi slimo nevis no īstiem vīrusiem, bet no ta, ka jūt to kā jūtas vecāki- saku pēc savas pieredzes!