Katru dienu mēs redzam un satiekam jaunus cilvēkus: reālā dzīvē, intenetā. Kādu lomu spēlēs cilvēks, kas ienāk dzīvē? Kāpēc ir cilvēki, kurus regulāri un nejauši satiekam, bet nekad neiepazīnāmies? Piedāvāju pievienoties diskusijai un dalīties savos stāstos.

Pirmdien apmeklēju lekciju semiotikā Satori telpā. Atnācu 30 min. āgrāk, noņēmu jaku un sāku pētīt grāmatas plauktos. Izlasot visu grāmatu nosaukumus, izlēmu ka ir pienācis laiks paņemt tēju un iet aizņemt sev vietu. Apgriezos un BAC, ieraudzīju pazīstamu seju. Negaidīti, tajā pasākumā ieraudzīju cilvēku, kuru ik pa brīdim satieku jau vismaz gadus 6, ja ne vairāk. Pirmo reizi ieraudzīju viņu smagas mūzikas koncertā, tad satiku tāpat uz ielas, tad atkal koncertā. Katru reizi, kad satikamies koncertos, jūtu, ka cilvēks grib iepazīties. Šodien, ieraugot viņu, sapriecājos tā it kā ieraudzīju veco draugu, kas viņš arī īstenība ir, kaut pat nezinam viens otram vārdus.

Apsēdas viņš man blakus, pēc lekcijas sagaidīja, kad es saģerbšos, atvera man durvis, kautrīgi pasmaidīja un aizgājam katrs uz savu pusi, līdz nākamajai nejaušai tikšanās reizei.

Gadās arī otrādi. Ar vienu no svarīgākām cilvēkiem manā dzīvē āgrāk mums "neļāva" satikties: laikam, nebijam gatavi. Mums daudz kopīgu draugu, apmeklējam vienas un tas pašas vietas un ballītes, BET nekad nesatikamies, līdz pienāca īsts brīdis.

Ir arī tā, ka ļoti ātri iepāzinos ar cilvēkiem, sakam komunicēt, pat veidojas draudzība. Bet cik strauji sākas komunikācija, tik pat ātri tā izbeidzas un cilvēks atstāj manu dzīvi.

Fascinejoši, vai nē? Saka, ka dzīvē notiek tas tikšanas, kuram cilvēks ir gatavs un kuri ir nepieciešami tieši šobrīd.

Vai piekritat tādam apgalvojumām? Kādas neparastas tikšanas ir notikušas jūsu dzīvē, vai arī nav notikušas, ka man ar to nepazīstamo draugu?

Vicky