Mūsu mīlestība sākas ar mīlestību pret mums pašām. Pat Bībelē ir teikts Mīli savu tuvāko kā sevi pašu! Kā gan mēs varam mīlēt citus, ja nemīlam sevi?
Nav noslēpums, ka dienas steigā un ikdienas sīkumos mēs bieži aizmirstam par sevi, tomēr vai mīlēt sevi nozīmē kampaņveidīgi sevi lutināt ar dažādām lietām – skaistumkopšanu, masāžām un citām aktivitātēm? Tas ir jautājums par to, vai dāvanu dāvināšana palaikam ir sevis mīlēšana vai varbūt tikai lutināšana vai, vēl trakā, atpirkšanās no sevis pašas?
Tas pie kā esmu nonākusi, ka sevis mīlēšana nozīmē savus ikdienas rituālus, regulāras aktivitātes savai miesai un sirdij. Regularitāte ir dažāda dažādām aktivitātēm, bet tā nevar būt tikai kampaņveida. Neiet jau viegli, jo reizēm tā vien šķiet, ka šodien nav noskaņojums fiziskām aktivitātēm, vai ko nu es tur ņemšos ap to saprātīgo ēšanu un taml.. Un vēl, man pie sevis mīlēšanas pieskaitās labās emocijas, ko saņemu atpakaļ no tiem, kuriem esmu pati devusi pozitīvas emocijas – dodot gūtais – neatņemams!
Ļaut,lai kaut ko manā vietā izdara kāds cits, uz komplimentiem atbildēt-jā, tāda es esmu, man arī patīk