Šo gadu savā dzīvē uzskatu par kārtējo nozīmīgāko gadu, proti, atbilstoši manam dzīves plānam man šogad vajadzētu laist pasaulē otro bērniņu. šai jomā man palīdžet nevajag, bet tas kas mani satrauc saistībā ar šo mērķi, ir fakts, ka es esmu pašnodarbināta persona, kas pelna iztiku sev un ģimenei no klientiem sniegtajiem tekošajiem pakalpojumiem.
Faktiski tas nozīmē, ja nesniedzu šos pakalpojumus, tad man arī nav iztika. Maniem principiem neatbilst visu nogrūst uz vīra pleciem, kā arī šāda principa ievērošana novestu pie jau "sastrādāto" klientu zaudēšanas. Vienīgais mans risinājums - ir palīgs, kuram es varu uzticēties un kurš vismaz kādu periodu vismaz daļēji varētu izdarīt manu darbu.
Palīgs ir, bet neesmu ar viņu līdz galam apmierināta, bet šķiet, ka ļoti liela daļa vainas ir manī pašā - esmu pārāk demokrātiska (pārāk mīksti skatos uz palīga pieļautajām kļūdām, ne vienmēr izrādu neapmireinātību par tām; tērēju savu laiku palīga izglītošanai, kaut arī pati šīs zināšanas esmu ieguvusi pašmācības ceļā un universitātē;
regulāri pieļauju ka palīgam ģimenes apstākļu dēļ nav pilna darba diena, bet beigās mana darba diena ir vismaz pusotras slodze un citi fakti) īsiem vārdiem sakot, šķiet manī trūkst vadītāja spējas, kuras attīstot es palīdzētu pati sev un īstenībā arī šim palīgam.
Vēl man gribētosa arī sevī vairot to domu, ka tomēr nemaz nav peļama doma saprāta robežās tomēr noslogot tos mīļos, platos vīra plecus :)
Veiksmi Jums!