Mans mērķis mērķa konkursam! Laikam, jāsāk pašai ar sevi! Esmu jauna studente ar galvu mākoņos! Pirms nedēļas atgriezos no apmaiņas programmas Portugālē un šobrīd pieradinu sevi pie aukstās ziemas un baltajiem sniega laukiem. Šī četru mēnešu prombūtne ir savā ziņā arī mans pirmais solis uz vienu no maniem mērķiem-neatkarību!
Ziniet, ir dzīvē dažādi pārejas posmi, un šobrīd esmu vienā no tādiem. Studēju pilna laika klātienē 3. kursā, esmu atradusi ideālu darbu studentam un paralēli ceru uz stipendiju nākamajam semestrim-tie ir mani centieni attālināties no ģimenes budžeta un sākt patstāvīgāku dzīvi. Bet te, lūk, parādās mana lielākā problēma-savos 22 gados jūtos kā totāls bērns! Tas, kas citiem liekas ikdiena un vairāk vai mazāk sīkums-man ir jauna cīņa un nepārvarams kalns. Pemērs, sajutos ļoti lepna, kad reģistrējos ka privātpersona VID un tiku pie reģistrācijas apliecības...Pasakiet, kurš cilvēks pie pilna prāta priecātos par to, ka biedzot sāks maksāt nodokļus? Bet man tā ir apliecība uz patstāvību...
Man šim pūķa gadam ir izvirzīti pāris mērķu, bet kā viss manā dzīvē-tie ir miglā tīti...un vairāk abstrakti, kā reāli taustāmi.
1. Gribu uzveikt savu neizlēmību un attīstīt spēju atsijāt pelavas no patiesi svarīgā.
2. Vasarā gribu izlēkt ar izplenti.
3. Gribu turpināt ceļot-Roma pavasarī!
4. Veselība, veselība-iemācīties pareizi ēst, jo esmu kopš dzimšanas veģetāriete, kas rada diezgan pamatīgas problēmas, vairāk līdzcilvēkiem kā man pašai. No pilnslaidas kļūt par slaidu-esmu šokomanjaks, un tā ir atkarība, kas man jāuzveic. Un pieradināt sevi izdzert dienā 2l ūdens, kas ir vitāli nepieciešams manai anemijai.
5. Iemācīties plānot laiku-tikt vaļā no studenta sindroma, kad pat pēdējais brīdis tiek atlikts uz pēdējo brīdi.
6. Mērķis-pastāvēt pašai par sevi, tādā ziņā-ka esmu diezgan "sasaistīta" savā uzvedībā, kad tas skar manu darbu, augstākstāvošus cilvēkus, svešiniekus...Esmu apveltīta ar tādu atbildības izjūtu, ka būtu gatava nolēkt no klints, lai izpildītu sev uzticētos pienākumus. Zinu, citiem tas ir ieguvums-man vairāk zaudējums! Tātad-cilvēksaskarsmes spējas-es jau nāku!
7. Gribu no re-aktīvas kļūt par pro-aktīvu un panākt, ka es veidoju notikumus, nevis tie veido mani! Gribu, lai mans otrs vārds ir "spontanitāte"...
8. Utopija-bet gribu būt labāks un līdzcietīgāks cilvēks attiecībā uz tuviniekiem. Esmu pēc dabas melanholiķe (tā vismaz saka psiholoģijas testi) un tas nozīmē, ka esmu atvērta cilvēkiem ko pazīstu. Rezultātā ir vieglāk viņiem atteikt, ignorēt vai to, kas sakrājies iekšēji, vērst uz tiem, no kā nebaidos...
9. Tas jau vairāk kā sapnis ne mērķis-bet gribu uzrakstīt savu grāmatu. Aizstāvībai varu teikt, ka esmu jau mēģinājusi, bet tālāk par 8lpp neesmu tikusi.
Ko daru, lai sasniegtu savus mērķus? Šobrīd baroju savu prātu ar motivējošu literatūru un mēģinu mainīt savas paradigmas, lai mainītos arī mana uzvedība. Cik atrodu, skatos youtube.com Tony Robbins lekcijas. Šobrīd mēģinu pievarēt Stīvena Koveja "Ļoti veiksmīgu cilvēku 7 paradumi"...Bet jo vairāk lasu, jo vairāk saprotu, ka zināšanām bez darbības nav augļu un ka skolniekam ir nepieciešami skolotāji...
Sieviešu Kluba diskusijai:
