Es šiem svētkiem gatavojos ļoti nopietni. Domāju tikai par citiem, ko citiem dāvināšu un aizmirstu par sevi – par savu vārda dienu tieši 24.decembrī. Ieva. Tieši tā mani sauc. Vārdā kāds bija pasaules pirmajai sievietei. Vismaz mani mīļie radiņi to neaizmirst un Ziemassvētku priekšvakarā, kad visi sanākam kopā sveic mani arī vārda dienā.
Šiem svētkiem (man šie ir mīļakie svētki) es gatavojos jau savlaicīgi. Ja ir stress, tad es apjūku un neko sakarīgu vairs nespēju izdarīt no plānotā. Tāpēc es visu kārtīgi saplānoju jau laicīgi. Ieviešu sarakstu ar to, kas ir jāizdara. Un viss notiek mierīgi un harmoniski. Bez stresa.
Par svētku galdu. Mūsu ģimenē ir tradīcija. Tātad tiek izdomāts pie kura radiņa svinēsim svētkus. Pēc tam tiek izveidots ēdienu saraksts. Cik cilvēku, tik ēdienu. Veicam izlozi, ko kurš nesīs. Lai nav tā, ka mājiniekiem vieniem pašiem jāklāj galds padsmit cilvēkiem. Jā, mēs esam daudz.
Veicam nākamo izlozi. Par dāvanām. Lai nav vienai personai jāapdāvina visi, tad izlozes kārtībā nosakām, kurš kuram dāvinās dāvanu. Dāvinātājs nesaka, kuram viņš dāvinās. Visu zina tikai tie cilvēki, kas organizē šo pasākumu. Šajā gadījumā tā esmu es un mana māsīca.
Dāvanai var noteikt arī cenu. Piemēram dāvana par 1 Ls. Domājiet, ko tad tur var uzdāvināt? Daudz. Ir tik daudz lietu, ko var nopirkt par 1 latu vai zem 1 lata.
Katram ir uzdevums iemācīties dzejolīti vai pantiņu, kas jānoskaita pie eglītes. Jāaizdedzina brīnumsvecīte eglītē pirms savas uzstāšanās.
Pasākuma organizētāji izdomā, kas katrs būs Ziemassvētku vakarā. Piemēram, kādam jāatbild par fotogrāfēšanu, kādam par vīna saliešanu glāzēs, kādam par kādu bērnības atmiņu, kura radoši ir jāpastāsta citiem, par atrakciju, par muzikālu uzvedumu. Ja nepieciešams iesaista citus.
Tāpat arī (kad visi sēž pie galda) tiek izdalīta katram maza lapiņa un pildspalva. Katrs uzraksta kādu tēlu. Pēc tam katrs savu lapiņu iedod blakussēdētājam. Un tas, kas ir rakstīts uz lapiņas būs jātēlo nākamajā gadā, kad atkal visi sanāksim kopā Ziemassvētku priekšvakarā. Man bija jātēlo Buratīno.
Ja iztiekam bez masku balles, tad man Ziemassvētku vakaram šķiet piemērots tāds ziemīgs tērps. Piemēram, silta kleita ar kādu ornamenta zīmējumu Latvijas garā, vai jostu. Kā arī rotaslietas, bet ne daudz. Vislabāk kaut kas no dzintara izstrādājumiem. Ja ir kleita, tad noteikti klāt jāpievelk siltas, jo siltas zeķubikses.
Ziemassvētku brīnums ir šo svētku gaidīšanas laiks. Tādu brīnumu vairāk gan izjutu bērnībā. Svētkus visbiežāk svinējām laukos pie lauku radiem. Kad bijām mazi bērni, tad jau viss bija savādāk. Jau brīvdienu sākumā devāmies pie vecmāmiņas. Kopā gājām uz mežu raudzīties eglīti, pušķojām to. Pušķojām gan mežā priekš zaķēniem, stirnēniem un citiem dzīvnieciņiem ar burkāniem un kartupeļiem, gan arī mājās ar bumbuļiem, lampiņām, lietutiņu un svecītēm. Gatavojām arī paši rotājumus un dekorus. Cepām pīrāgus un kraukšķīgas piparkūkas. Klājām galdu. Gaidījām pārējos radiņus. Esam gājuši arī ķekatās. Tādas Ziemassvēktu sajūtas, kādas bija bērnībā es gribētu, lai būtu arī manai meitai.
Brīnums ir tajā, kā mēs sagaidām šos skaistos svētkus un tas, ka katrs atrod laiku tieši Ziemassvētku priekšvakarā ierasties norunātajā vietā un laikā. Būt kopā un izbaudīt šos svētkus ar sev tuvajiem un mīļajiem ir patiesi Ziemassvētku brīnums.
Jā, manā skapī arī ir viena melna kleitiņa. Uz balli gan es to nevilktu, jo tā ir vienkārši klasiska melna kleita bez šika.
Lūk, links, kurā var apskatīties manu melno kleitiņu:
http://www.creativelatvia.com/lv/dress_with_34_sleeves
Priecīgus un gaišus Ziemassvētkus!
Ieva
